Pasākumu ieviešanas plāns skolu apgādei ar augļiem un dārzeņiem 2016.–2021.gadam

Mūsdienās pieaugušie un arī bērni aizvien biežāk izvēlas ēst ārpus mājām, iegādājoties jau pagatavotu ēdienu vai izvēloties ātrās uzkodas, kas satur daudz tauku un pievienotā cukura un sāls. Vienlaikus ir strauji samazinājusies iedzīvotāju fiziskā slodze un enerģijas patēriņš diennaktī, kas kopā ar neveselīgiem uztura paradumiem nākotnē var veicināt lieko svaru un aptaukošanos. Ņemot vērā minēto, visā pasaulē arvien lielāka nozīme tiek pievērsta fizisko aktivitāšu un veselīga uztura paradumu veicināšanai, tostarp svaigu augļu un dārzeņu iekļaušanai ikdienas ēdienkartē.

Augļi un dārzeņi ir pārtikas produkti, kas veido vienu no četrām veselīga uztura grupām. Tie bagātina uzturu ar vitamīniem, minerālvielām, antioksidantiem, balastvielām un bioloģiski aktīvām vielām, kam ir liela nozīme imunitātes stiprināšanā, piemēram C vitamīnam, E vitamīnam, beta karotīnam u.c. Papildus augļi un dārzeņi ieteicami aptaukošanās, vēža, sirds un asinsvadu slimību, kā arī citu slimību profilaksei.

Pētījumi liecina, ka veselīgas ēšanas paradumi veidojas jau bērnībā. Līdz ar to cilvēki, kas bērnībā ēduši pietiekamā daudzumā augļus un dārzeņus, tos ēd arī turpmāk. Savukārt tie, kas bērnībā ēduši maz augļu un dārzeņu, savus ēšanas paradumus nemaina arī turpmākajā dzīvē, tā radot sev liekā svara, sirds un asinsvadu slimību draudus.

Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījuma 2013./2014. mācību gada aptaujas dati1 liecina, ka Latvijā augļu un dārzeņu patēriņš gan zēniem, gan meitenēm ir krasi nepietiekams, turklāt ar zēniem šī situācija ir sliktāka nekā meitenēm. Vidēji tikai katrs ceturtais pusaudzis Latvijā lieto uzturā augļus un dārzeņus katru dienu.

Pasākumu ieviešanas plāns skolu apgādei ar augļiem un dārzeņiem 2016.-2021.gadam (PDF)