Katru nedēļu Latvijas skolās un bērnudārzos nonāk simtiem litru piena un kilogramiem svaigu augļu un dārzeņu. Tas ir nopietna lauksaimnieku darba un valstiska līmeņa plānošanas rezultāts, rūpējoties par to, lai bērnu ēdienkartē kvalitatīvi vietējie produkti.
Roku darbs un stingri standarti Tukuma novada dārzos
Viens no ceļiem, kā vietējie āboli nonāk uz bērnu galda, sākas Tukuma novada zemnieku saimniecībā “Eglāji”. Te plešas dārzs ar aptuveni 20 tūkstošiem dažādu šķirņu ābeļu. Ikdienas darbus saimniecībā nodrošina tikai daži cilvēki, bet ražas novākšana ir ārkārtīgi precīzs roku darbs, kurā netiek pieļauta nekāda mehanizācija vai nevērība. Skolēniem paredzētie āboli tiek lasīti tikai no koku zariem, nevis no zemes.
Lai ābols būtu piemērots skolas grozam, tam jāatbilst noteiktiem kritērijiem – svars ap 100 gramiem, izskats teju nevainojams. “Eglāju” saimnieks Guntis Ofkants novērojis, ka mūsdienu bērni pret ēdienu mēdz būt ļoti prasīgi. “Bērns ir ļoti izvēlīgs. Līdzko būs kaut kāds neliels defekts, viņš to neēdīs.” Šī iemesla dēļ dārzā liela uzmanība tiek pievērsta augļu aizsardzībai un kopšanai. Integrētajā saimniecībā katrs smidzinājums tiek stingri uzskaitīts un pamatots, ievērojot visus drošības termiņus, lai augļi būtu tīri un droši. Tajā pašā laikā nelieli vizuāli plankumiņi, ko var atstāt kraupja sēne, nav kaitīgi, taču patērētāju acīs tie uzreiz samazina vēlmi augli izvēlēties.
Dārzā aug iecienītu šķirņu ābeles – no agrākajām ‘Kovaļenkovskoje’ un ‘Konfetnoje’ līdz rudens un ziemas šķirnēm, piemēram, ‘Auksis’, ‘Tīna’, ‘Rubīns’, ‘Antejs’ un ‘Līgo’. Pēc novākšanas āboli nonāk dzesētavās 2,5–5 grādu temperatūrā. Reizi nedēļā tie tiek sašķiroti un svaigi aizvesti uz skolām un pirmsskolām.
Plašāks grozs un jaunas tradīcijas
Par valsts un Eiropas Savienības atbalsta programmu “Piens un augļi skolai” atbild Lauku atbalsta dienests. Šī programma Latvijā veiksmīgi darbojas jau vairāk nekā desmit gadu, aptverot bērnudārzus un skolēnus no 1. līdz 9. klasei. Sākotnēji programma nodrošināja bezmaksas pienu un piena produktus trīs reizes nedēļā, vēlāk tika iekļauti arī dārzeņi un augļi, visbiežāk āboli, bumbieri un burkāni, kā arī gurķi, kolrābji un kāposti.
Kā skaidro Lauku atbalsta dienesta Stratēģiskās komunikācijas un klientu pārvaldības departamenta direktore Kristīne Ilgaža, programmas galvenā jēga sniedzas tālāk par vienkāršu produktu izdali. “Programmas būtība jau nav piedāvāt bērniem šos augļus vai dārzeņus trīsreiz nedēļā par velti. Būtība ir cita – domāt par veselīgu uzturu.” Šī iemesla dēļ visi programmā piedāvātie produkti ir vietējie un dabīgi, bez pievienota cukura vai saldinātājiem.
Sortiments turpina attīstīties – uztura grozu papildina kefīrs un jogurts, bet kā jaunums skolēniem tiek piedāvāta iespēja degustēt Latvijā vāktu medu nelielā, simboliskā daudzumā. Līdztekus produktu piegādei skolās un bērnudārzos tiek rīkoti konkursi un praktiskas nodarbības, kur bērni paši sēj zirņus un mācās par veselīgu dzīvesveidu.
Lai šie labumi nonāktu pie bērniem, izglītības iestādēm pašām jāpiesakās programmā un jāizvēlas sadarbības partneri – vietējie ražotāji. Lielākā daļa Latvijas skolu un bērnudārzu šo iespēju aktīvi izmanto, nodrošinot, ka bērnu ikdienas uzturs kļūst veselīgāks. Vietējiem zemniekiem ir darbs, bet nākotnes sabiedrībai veidojas izpratne par atbildīgu un dabisku pārtikas izvēli.
Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.
Autors: jauns.lv
Publicēts: 15.09.2026