Tava veselība

Tava veselība ir svarīgākais, kas tev pieder. Piens, augļi un dārzeņi ir ļoti vērtīgs avots tās saglabāšanai. Tie satur dažādas vielas, vitamīnus un palīdz gan izvairīties no saslimšanas, jo stiprina tavu organismu, kā arī nodrošina atbalstu saslimšanas gadījumos.

Veselības ministrija aicina: “Lai uzņemtu nepieciešamo enerģiju un uzturvielas, jāēd regulāri, vēlams, noteiktā laikā, 4 – 5 reizes dienā, uzņemot gan ogļhidrātus, gan olbaltumvielas, gan taukus, kā arī vitamīnus un minerālvielas. Tā kā trīs ēdienreizēs nepieciešamos uzturvielu daudzumus ir grūti uzņemt, ir nepieciešamas otrās brokastis un launags. Jāatceras, ka šokolāde, konfektes, konditorejas izstrādājumi un čipsi nevar aizstāt pilnvērtīgu ēdienreizi. Ēdienkartē jāiekļauj ēdieni no dažādām pārtikas produktu grupām:

  • maize, putraimi un makaroni, kartupeļi,
  • dārzeņi, zaļumi, augļi un ogas,
  • piens un piena produkti,
  • dzīvnieku vai putnu gaļa vai zivis, olas, pākšaugi un rieksti.”

“Dārzeņu un augļu lietošana uzturā”

Piena paka

Piens

Ābols

Āboli

Bumbieris

Bumbieri

Kāposti

Kāposti

Burkāns

Burkāni

Kālis

Kāļi

Kolrābis

Kolrābji

Ķirbis

Ķirbji

Lielogu dzērvenes

Lielogu dzērvenes

Tomāti

Gurķi

Pastinaki

Piens

Piena sastāvā ir olbaltumvielas, tas satur kalciju, fosforu, magniju u.c. Izdzerot glāzi, cilvēks saņem līdz pat 30% dienā nepieciešamās kalcija, 20% fosfora, 8% magnija un 7% kālija devas. Kalcija trūkums cilvēka organismā rada kaulu blīvuma samazināšanos, paaugstina lūzuma risku, samazina asins recēšanas spējas. Fosforam ir nozīmīga loma vielmaiņā, tas sekmē kaulaudu veidošanos, magnijs ietilpst vairāk nekā 300 enzīmu sastāvā un piedalās olbaltumvielu sintēzē organismā un tauku un ogļhidrātu vielmaiņā. Kālijs piedalās nervu impulsu pārraidīšanā, asinsspiediena kontrolē un nodrošina skeleta muskuļu saraušanos. Vēl piens optimālās attiecībās satur cinku, selēnu un dzelzi. Piens satur arī A, C, B6 B2, B12 un D vitamīnu.

Āboli

Āboli ir bagāti ar vitamīniem un minerālvielām – vairāk nekā 50 dažādu vērtīgu vielu, no kurām svarīgākās ir vitamīni A, B1, B2, B3, B5, B6, B9, C, kalcijs, dzelzs, magnijs.

Āboli satur arī šķiedrvielas, kas veicina veselīgu gremošanu un var palīdzēt uzturēt stabilu cukura līmeni asinīs. Šķiedrvielas arī veicina sāta sajūtu, kas var palīdzēt svara kontrolē.

Turklāt āboli satur antioksidantus, piemēram, flavonoīdus un kvercetīnu, kas palīdz cīnīties pret brīvajiem radikāļiem organismā. Antioksidanti samazina iekaisuma procesus un var palīdzēt novērst hroniskas slimības.

Āboli ir arī labs kālija avots, kas palīdz uzturēt sirds veselību un regulēt asinsspiedienu. Kālijs arī palīdz muskuļu funkcijai un nervu signālu pārvadei.

Ābolos esošais pektīns palīdz izvadīt toksīnus no organisma un uzlabo zarnu mikrofloru.

Lai saņemtu visas ābolos esošās vērtīgās vielas, nepieciešams apēst vismaz 1 ābolu dienā!

Bumbieri

Bumbieri satur milzīgu daudzumu vērtīgu vielu- šķiedrvielas, saharozi, glikozi, fruktozi, karotīnu, folijskābi, mangānu, dzelzi, jodu, kalciju, magniju, nātriju, fosforu, cinku, fluoru, molibdēnu, pektīnus, organiskās skābes, kā arī А, В1, В2, В3, В5, В6, В9, С, Е, Р, РР vitamīnus un miecvielas.

Bagātā sastāva dēļ bumbierus iesaka ēst tad, ja cilvēks ir noguris.

Kāposti

Kāposti satur daudzus vitamīnus, šķiedrvielas un citas minerālvielas. Tie pozitīvi ietekmē cilvēka veselību. Tā sastāvā ir B grupas vitamīni, C , PP un K vitamīns, folijskābe, karotīns, biotīns, kalcijs, dzelzs, kālijs, magnijs un citas vērtīgas vielas.

K vitamīns ir būtisks kaulu veselībai un asins recēšanai, tas palīdz uzturēt kaulu blīvumu.

Turklāt kāposti satur minerālvielas, piemēram, kalciju un magniju, kas ir svarīgi kaulu veselībai un muskuļu funkcijai.

Burkāni

Burkāns ir ļoti pilnvērtīgs dārzenis, to sastāvā ir daudz šķiedrvielu, arī olbaltumvielas, B, C, E, K vitamīns, beta karotīns, kālijs, kalcijs, magnijs, dzelzs, fosfors, nātrijs, dzelzs, hlors, jods, folijskābe, cukurs, kā arī aminoskābes. Burkāni ir nozīmīgi  sirds un asinsvadu slimību profilaksei. Antioksidanti palīdz samazināt daudzu slimību rašanās cēloņus, kā arī palīdz organismam cīnīties pret vīrusiem.

Kāļi

Kālis ir ļoti augstvērtīgs , tas satur daudz vērtīgu uzturvielu. Tas satur olbaltumvielas, ogļhidrātus un šķiedrvielas, nātriju, kāliju, kalciju, magniju, fosforu, dzelzi, C, B1. B2, PP  vitamīnu un beta karotīnu.

Kāļi satur arī E vitamīnu, kas ir svarīgs arī ādas veselībai un imūnsistēmas stiprināšanai.

Kolrābji

Kolrābis ir dārzenis, kas šobrīd Latvijā iegūst arvien lielāku popularitāti. Kolrābis ļoti bagātīgi satur C vitamīnu, kā arī ir minerālvielu avots – tas satur dzelzi, fosforu, magniju un kalciju.

Kalcijs ir būtisks kaulu un zobu veselībai. Fosfors palīdz uzturēt stiprus kaulus un zobus un ir nepieciešams enerģijas ražošanai šūnās.

Ķirbji

Ķirbis ir šķiedrvielu, vitamīnu, olbaltumvielu un dzelzs avots. Tas satur kāliju, nātriju, kalciju, dzelzi, A, C, D, B12 vitamīnus un citas vērtīgas vielas.

  1. A vitamīns: Ķirbis ir bagāts ar beta-karotīnu, kas organismā pārvēršas par A vitamīnu. A vitamīns ir svarīgs redzes veselībai, imūnsistēmas stiprināšanai un ādas veselībai.
  2. C vitamīns: Šis vitamīns stiprina imūnsistēmu, palīdz cīnīties pret infekcijām un veicina kolagēna ražošanu, kas ir svarīgs ādas un saistaudu veselībai.
  3. E vitamīns: Darbojas kā antioksidants, aizsargājot šūnas no oksidatīvā stresa un uzlabojot ādas veselību.
  4. K vitamīns: Būtisks asins recēšanai un kaulu veselībai.
  5. B grupas vitamīni: Ķirbis satur B6 vitamīnu, niacīnu, riboflavīnu un folātu, kas ir svarīgi enerģijas ražošanai, smadzeņu funkcijai un šūnu atjaunošanai.
  6. Kālijs: Palīdz uzturēt sirds veselību, regulēt asinsspiedienu un atbalsta muskuļu funkciju un nervu signālu pārvadi.
  7. Magnijs: Būtisks kaulu veselībai, muskuļu un nervu funkcijai, kā arī enerģijas metabolismam.
  8. Šķiedrvielas: Veicina veselīgu gremošanu, palīdz uzturēt stabilu cukura līmeni asinīs un veicina sāta sajūtu, kas var palīdzēt svara kontrolē.
  9. Antioksidanti: Papildus beta-karotīnam un E vitamīnam ķirbis satur citus antioksidantus, piemēram, luteīnu un zeaksantīnu, kas veicina acu veselību un samazina hronisku slimību risku.
  10. Dzelzs: Palīdz veidot sarkanās asins šūnas un uzlabot skābekļa transportu organismā.

Visas šīs vielas kopā padara ķirbi par ļoti vērtīgu pārtikas produktu, kas var uzlabot vispārējo veselību un labklājību.

Lielogu dzērvenes

Dzērvenes satur C, B, PP vitamīnu, benzoskābi, kas ir kā dabīgs konservants un neļauj organismā attīstīties nelabvēlīgām šūnām, kā arī fitoncīdu, kāliju, magniju, jodu, pektīnvielas un citas vērtīgas vielas. Dzērvenes palīdz stiprināt imunitāti un būt veselam, jo palīdz ārstēt vairākas slimības un izvairīties no tām! Ogai piemīt pretiekaisuma, pretdrudža, antibakteriāls efekts.

Tomāti

Tomāti ir bagāti ar C vitamīnu, kas stiprina imūnsistēmu un palīdz cīnīties pret saaukstēšanos. C vitamīns palīdz uzturēt ādas veselību, veicinot kolagēna ražošanu. Tomātos ir arī K vitamīns, kas ir svarīgs kaulu veselībai un asins recēšanai. K vitamīns uztur kaulu blīvumu, samazinot osteoporozes risku.

Tomāti ir lielisks kālija avots, kas palīdz stiprināt sirds veselību un regulēt asinsspiedienu. Kālijs palīdz nervu signālu pārvadei un muskuļu funkcijai darboties pilnvērtīgi. Turklāt tomāti satur likopēnu, spēcīgu antioksidantu, kas var samazināt vēža un sirds slimību risku. Tas ir palīgs cīņai pret brīvajiem radikāļiem organismā, samazinot iekaisuma procesus. Tomāti satur arī citas svarīgas uzturvielas, piemēram, folātus, kas ir būtiski šūnu atjaunošanas procesā.

Gurķi

Gurķi ir bagāti ar K un C vitamīniem. Šie dārzeņi ir arī kālija avots. Turklāt gurķi satur antioksidantus, piemēram, beta-karotīnu un flavonoīdus, kas palīdz cīnīties pret brīvajiem radikāļiem organismā. Antioksidanti samazina iekaisuma procesus un var palīdzēt novērst hroniskas slimības.

Gurķos ir daudz ūdens, kas palīdz uzturēt pietiekamu organisma hidratāciju un veicina ādas veselību. Vēl gurķi satur šķiedrvielas, kas ir būtiskas gremošanas sistēmas veselībai un palīdz uzturēt regulāru zarnu darbību.

Pastinaki

Pastinaks ir salds, sulīgs seleriju dzimtas sakņaugs. Šajā vērtīgajā saknē var atrast ēteriskās eļļas, kas paaugstina fizisko aktivitāti. Pastinaks palīdz arī no organisma izvadīt lieko šķidrumu – 100 g pastinaka saknes satur 529 mg kālija.

Šī auga sakne ir bagāta ar fosforu, magniju un C vitamīnu, tajā ir arī nātrijs, dzelzs, hlors, B grupas vitamīni, karotīns un PP vitamīns. Arī pastinakos ir antioksidanti – piemēram, polifenoli, kas palīdz cīnīties pret brīvajiem radikāļiem un samazināt iekaisumu.

Pastinaku enerģētiskā vērtība ir līdzīga kā kartupeļiem, bet tajos ir mazāk cietes un vairāk cukura, kā arī divas reizes vairāk šķiedrvielu.

Skip to content