Pirms 15 gadiem, kad Latvija pievienojās Eiropas Komisijas (EK) finansētajai programmai veselīga dzīvesveida uzturēšanai un skolās tika sākta bezmaksas piena dalīšana pirmajām klasītēm, vēl nebija īstas pārliecības par jaunās paaudzes interesi. Sak, vai nu čipsu un kolas paaudze niekosies ar piena glāzi launagā. Taču jau pirmajā gadā tapa skaidrs, ka bezmaksas pienu vēlas dzert ne tikai pirmziemnieki, bet arī pārējie skolēni. Interese par šo jauninājumu auga, EK līdzfinansējums – arī. Kad pirms astoņiem gadiem tika “iedarbināta” nākamā programma – bezmaksas augļu dalīšana –, gatavību piedalīties izteica lielākā daļa Latvijas skolu. Dažādu apsvērumu dēļ EK programmas “Skolas piens” un “Augļi skolai” apvienoja vienā projektā un finansēja bagātīgāk. Praksē tas nozīmēja, ka bezmaksas pienu, kā arī svaigus augļus un dārzeņus trīs reizes nedēļā otro gadu var saņemt ne tikai 1. līdz 9. klases skolēni, bet arī bērnudārzu audzēkņi, turklāt piegādātājiem, ražotājiem un ēdnīcām tika brīvākas rokas piedāvājuma dažādošanā.
Tagad Zemkopības ministrija aplēsusi, ka programmā skolu apgādei ar augļiem, dārzeņiem un pienu kopumā ir izdzerti 32 000 tonnu piena, kā arī apēsts vairāk nekā 5000 tonnu augļu un dārzeņu. Savukārt izdalīto produktu kopējā vērtība sasniedz 29,4 miljonus eiro. Saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta (LAD) provizoriskiem datiem atbalsta programmā pagājušajā mācību gadā iesaistījās 1324 izglītības iestādes, no kurām augļus un dārzeņus izdalīja 1267 iestādes, bet pienu – 1150 iestādes. Šajās izglītības iestādēs bezmaksas augļus un dārzeņus saņēma 247 600 audzēkņu, bet pienu – 229 600 audzēkņu.
Porcijās dažādība
Programmas nosacījumi paredz, ka trīs reizes nedēļā bērniem izdala svaigus augļus – ābolus, bumbierus, dzērvenes – un dārzeņus – burkānus, kāļus, kolrābjus, kāpostus, ķirbjus vai arī šo produktu asorti. Tāpat arī pasterizētu pienu bez piedevām. Izdale sākas 1. oktobrī pienam, 1. novembrī augļiem un dārzeņiem. Zemkopības ministrijā gan sola, ka šajā mācību gadā visu produktu izdale varēs sākties no 1. oktobra, tomēr skolām ir iespēja vienoties ar piegādātājiem par izdales uzsākšanas laiku.
Dārza labumus un pienu skolēni var baudīt līdz skolas gada noslēgumam 31. maijā, bet bērnudārznieki – līdz 31. jūlijam. Tomēr jāatzīmē, ka produktu pieejamību visa izdales perioda laikā ietekmē to sezonālā pieejamība, kā arī finansējuma ierobežojums, proti, katrai izglītības iestādei tiek aprēķināta individuāla apgādes tiesību aploksne, kas ir atkarīga no skolā reģistrēto bērnu skaita.
Programmas popularizēšanai 2017. un 2018. gadā tika īstenoti vairāki izglītojošie un informatīvie pasākumi, izstrādāta atbalsta programmas tīmekļvietne www.piensaugliskolai.lv, kurā pieejama informācija par atbalsta programmu, izglītības iestādēm, produktu ražotājiem, atbalsta pretendentiem u. c.
Viedokļi
Jānis Dūklavs, zemkopības ministrs: “Ar šīs programmas palīdzību skolu jaunatni radinām pie Latvijā ražoto lauksaimniecības produktu dabiskās garšas, rosinām ikdienā uzturā lietot svaigus un veselīgus pārtikas produktus. Tas ir viens no veselīga dzīvesveida pamatnosacījumiem. Programmas gadu gaitā ir kļuvušas ļoti populāras. Jāuzsver, ka piedalīšanās programmā ir brīvprātīga, tādēļ augstie rezultāti jo īpaši priecē, un ceram, ka tuvāko gadu laikā izdosies programmā iesaistīt vēl vairāk skolu un skolēnu.”
Ilze Ķepsne, Aizputes vidusskolas uzskaitvede: “Mums burkānus un ābolus piegādā zemnieku saimniecība “Ozoli-7″. Visa kā ir gana, skolēni labprāt grauž gan burkānus, gan ābolus. Laukos situācija mazliet atšķiras, ja salīdzina to ar lielajām pilsētām – Rīgu, Liepāju, Ventspili. Rudens pusē pašu bērnu mājās vēl visi dārzi ir pilni ar augļiem, ogām un dārzeņiem. Tādēļ pirmajā semestrī šos produktus reizēm īsti nenovērtē, dažkārt tie paliek neapēsti. Bet ziemā un tuvāk pavasarim situācija pavisam citāda. Redzam, ka bērni priecājas par katru svaigo produktu. Lauku bērniem šī programma vislabāk noder pēc Jaungada.”
Samanta Gaile, Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas galvenā pavāre: “Redzu, ka bērni ir ļoti apmierināti. Redzot, cik āboli un bumbieri maksā veikalos, domāju, ka ne visās ģimenēs tos var atļauties. Skolēni būtu priecīgi, ja visas piecas dienas būtu iespējams baudīt augļus. Priecē, ka zemnieku saimniecība “Ķirši” piedāvā dažādu šķirņu ābolus. Ir gan mazi sarkani, gan lieli dzelteni. Arī skolēnu vecāki ir pateicīgi par iespēju, ka bērni var ēst veselīgus augļus.”
Aina Brigmane, Talsu novada SIA “Malum” saimniece: “Vislielākais pircējs mums ir programma “Skolas auglis”. Pērn tajā iesaistīja arī bērnudārzus, tas ir ļoti atbalstāms lēmums. Programmā iesaistītajiem ir jāpiegādā noteikts porciju skaits, nevis svars. Mēs ābolus reizi nedēļā vedam lielākajai daļai Talsu novada skolu, Mērsraga novada vidusskolai, bērnudārzam un Rojas novada vidusskolai un bērnudārziem. Ābolus saņem pirmo deviņu klašu skolēni un bērnudārzu audzēkņi. Iepriekš slēdzam līgumus.”
UZZIŅA
Latvijai EK garantētā budžeta aploksne katram mācību gadam ir 1,334 miljoni eiro, no kā augļiem un dārzeņiem piešķirti 633 700 eiro un pienam – 700 300 eiro 2017./2018. mācību gadā. Pēc pārdalījuma Latvijā augļiem un dārzeņiem bija pieejams 831 100 eiro un pienam 745 500 (kopā 1,577 miljoni eiro).
Latvija papildina programmas finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem, ik gadus piešķirot 2,89 miljonus eiro.
Produktiem jāatbilst nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām vai bioloģiskās lauksaimniecības shēmas prasībām.
Transportēšanas attālums no ražošanas vietas līdz izglītības iestādei nedrīkst pārsniegt 300 kilometrus.
PIENS
1150 – tik daudz skolu un bērnudārzu 2017./2018. mācību gadā saņēma pienu
229 617 – tik daudz bērnu 2017./2018. mācību gadā saņēma pienu
2308 – tik daudz tonnu piena bērni izdzēra 2017./2018. mācību gadā
32 938 – tik daudz tonnu piena bērni izdzēra programmas darbības 15 gados
AUGĻI UN DĀRZEŅI
1267 – tik daudz skolu un bērnudārzu 2017./2018. mācību gadā saņēma augļus/dārzeņus
247 618 – tik daudz bērnu 2017./2018. mācību gadā saņēma augļus/dārzeņus
688 – tik daudz tonnu svaigu augļu/dārzeņu bērni apēda 2017/.2018. mācību gadā
5216 – tik daudz tonnu svaigu augļu un dārzeņu apēda programmas astoņos darbības gados
07.09.2018.
Publicēts: 07.09.2018